Rekomendācijas pedagoģiskā diskursā
Nacionālais konteksts
- Svarīgi ir apzināties kādas zināšanas un prasmes būs nepieciešamas nākotnes skolēniem, studentiem, skolotājiem un visai nākotnes sabiedrībai kopumā. Lielā mērā šo zināšanu apguvi nosaka un noteiks cilvēka vērtības. Izglītībā lielāku aktualitāti gūst savstarpējā mācīšanās, sadarbība, attīstības dinamika, prasme rīkoties ar informāciju, laiks brīvām un nepiespiestām sarunām, iedvesmas un iedrošinājuma sniegšana, darba un privātās dzīves balanss, spēja pielāgoties, pārmaiņu ierosināšana, redzesloka paplašināšana, stratēģiskā domāšana, gatavība nezināmajam, u.c.
- Vērtības ietekmē cilvēka lēmumu pieņemšanu, problēmu risināšanu, komunikāciju, motivāciju, savstarpējās attiecības ģimenē, skolā, ar draugiem un profesionālajā dzīvē, u.c. Taču vienlaikus vērtību pieņemšanā aktuāla kļūst izvēles brīvība. Vērtības mācību un studiju procesā nosaka lielā mērā ietekmē arī sabiedrības attieksme, kas var veicināt, vai arī, pretēji, mazināt indivīda vēlmi rīkoties, piemēram, izvēlēties vai neizvēlēties konkrētu profesiju. Nepieciešams paaugstināt pedagoga profesijas prestižu, nodrošinot konkurētspējīgu atalgojumu starp visām pedagogu amata grupām, sabalansējot darba slodzi un nostiprinot pedagoga tiesības un akadēmisko brīvību.
- 21. gadsimtā par īpaši aktuālām vērtībām mācību procesā un darba tirgū kļūst jaunrade, individuālā ieguldījuma sniegšana visas sabiedrības labklājībā, ikviena unikālo spēju attīstīšana, atvērtība inovācijām, spēja pielāgoties dažādām dzīves situācijām/uzdevumiem un risināt konfliktus, inovatīvu risinājumu meklēšana, kritiskā domāšana, iesaistīšanās, sadarbība, godīgums, saspīlējuma un spriedzes mazināšana, atbildības uzņemšanās, caurviju un transformatīvo (kompetences, kuru pilnveidošana sekmē individuālā ieguldījuma sniegšanu visas sabiedrības labklājībā un ikviena unikālo spēju attīstīšanu) kompetenču attīstīšana.
- Kompetenču pilnveidošana kā vērtības apzināšanās, sekmē skolotāju pedagoģisko veiktspēju. Mūsdienu izaicinājumi pastiprina nepieciešamību skolotāju profesionālās kompetences nemitīgai pilnveidei. Skolotāja profesionālā kompetence ietver spēju vadīt autentisku mācību procesu, izprast aktuālos notikumus sabiedrībā, sasaistīt mācību pieredzi ar reālo dzīvi, profesionālajā darbā izvirzīt mērķus, kā arī atvērtību starpdisciplinaritātei, sadarbībai un jēgpilnai mācību laika izmantošanu, u. c.
Pašvaldības un kopienas konteksts
- Pašvaldībām un skolām vajadzētu veicināt dialogu ar vecākiem, aicināt vecākus aktīvi iesaistīties izglītības problēmu un attīstības perspektīvu apspriešanā (neveikt to formāli, tikai tāpēc, ka vajag), tādējādi iegūstot vecāku atbalstu un konstruktīvu kritiku, kas palīdzētu risināt dažādus jautājumus izglītības jomā.
- Atvērtība pārmaiņām, skolotāja profesijas prestižs, spēja sekot jaunajam, interese, humora izjūta, pozitīvs skatījums uz lietām, radošums, atklātība, erudīcija, empātija, pašdisciplīna, pašizaugsme, fleksibilitāte (spēja pielāgoties) ietekmē to, ka skolotājs savā profesionālajā darbā ir veiksmīgs. Taču vienlaikus aktuāls kļūst darba un privātās dzīves balanss, kā arī spēja pielāgoties, kas ietekmē to, ka skolotājs savā profesionālajā darbā ir veiksmīgs.
- Mūsdienās, laikā, kad vērtību aktualitāti ietekmē globālie izaicinājumi un transformācijas procesi izglītībā, aktuāla kļūst vērtību aspekta nozīmīguma apzināšanās un novērtēšana, jo izglītības vērtības atklāj izglītības mērķus gan individuālā, gan arī kolektīvā izpratnē. Tādējādi sabiedrībā par vienu no galvenajām prasībām tiek izvirzīta individuālās rīcības efektivitāte jeb veiktspēja. Aktuāli kļūst jautājumi: Kā mēs varam veiksmīgāk paveikt to, ko mēs darām? un Kā labāk pielietot kompetences kāda konkrēta uzdevuma paveikšanai?
Individuālais konteksts
- Mācību procesā ir nozīmīgi aktualizēt gan vērtību personisko ietekmes līmeni, gan arī vērtību ietekmi uz norisēm vietējā un valsts mērogā. Tieši izglītība nodrošina ne tikai zināšanu, prasmju un kompetenču pilnveidi, bet arī pro-sociālo vērtību apzinātu pieņemšanu indivīda un visas sabiedrības izaugsmei, iekļaujošas un ilgtspējīgas nākotnes veidošanai. Pētījums atklāj vērtību ciešo saikni ar cilvēka dzīves mērķiem, kā arī individuālo vērtību ciešo saikni ar aktuālajām vērtībām sabiedrībā.
- Lai mācību procesā sekmētu atbildību, pilsonisko līdzdalību, toleranci, sapratni, īstermiņa un ilgtermiņa perspektīvu apzināšanos un pozitīvu pārmaiņu veicināšanu, nozīmīga kļūst skaidru mērķu izvirzīšana, neizmantoto iespēju izvērtēšana un kopīga risinājumu problēmām radīšana.
- Pārmaiņu radīšanai, mērķa sasniegšanai, rīcībai un veiktspējai nozīmīga kļūst pašrefleksija, līdzsvars un perspektīvas apzināšanās, pārliecība, terminālās un instrumentālās vērtības, kā arī pašregulācijas attieksmes, kuras raksturo pašanalīze un paškontrole, kā arī savas darbības novērtēšana.
Rekomendācijas kultūras diskursā
Valsts politikas veidotājiem
- Saglabāt mākslas un mūzikas skolas, veidojot mācību programmas, kas vērstas ne tikai uz augsta līmeņa sasniegumiem, bet arī uz personības attīstību un kultūras vērtību un mantojuma iepazīšanu un izzināšanu.
- Popularizēt mākslas un mūzikas vidusskolu sasniegumus.
Kultūras dzīves veidotājiem un organizētājiem
- Sistemātiski analizēt kultūras pasākumu piedāvājumu un pieejamību sabiedrībai, veidojot īpašos piedāvājumus izglītības darbiniekiem, jo skolotājiem, lai rosinātu iepazīt kultūras vērtības, vispirms pašiem tās jāiepazīst un jāseko līdzi aktualitātēm kultūras jomā.
- Īstenot sadarbību ar izglītības iestādēm, piedāvājot dažāda veida aktivitātes (izrādes, interaktīvus un informatīvus seminārus, u.c.), lai iepazīstinātu un skaidrotu sociālajai izglītībai būtiskus jautājumus.
- Neatkarīgi no pieprasījuma rosināt kultūras dzīves veidotājus un organizētājus iesaistīties sabiedrības izglītošanā par vēsturi un patriotisko vērtību izpratni.
- Aktualizēt kultūras vērtību nozīmīgumu izglītības kā vērtības izpratnē gan skolotājiem, gan skolēniem, lai mazinātu sabiedrisko domu, ka māksla un mūzika ir tikai “pulciņš”.
- Rast iespēju skolēniem piedāvāt kultūras pasākumus pēc mācību stundām skolā.
- Atrast efektīvākas komunikācijas formas skolēnu vecākiem, lai kopīgi iesaistītos kultūras dzīves norisēs un atbalstītu bērnu interesi un iniciatīvu attiecībā uz iesaisti mākslas un mūzikas skolu programmās vai interešu izglītībā.
Skolotājiem
- Atbalstīt skolēnu vēlmi pašiem veidot dažāda veida kultūras aktivitātes izglītības iestādēs, tai skaitā iesaistoties skolā organizētajos pasākumos.
- Tā kā “Skolas soma” daudziem ir vienīgā iespēja iepazīt kultūru un tās vērtības, tad skolām būtu jāveido pieprasījums, kurā arī iekļauts, piemēram, grafiti, urbānā māksla, arheoloģija, opera, tēlotājmāksla u.c.
- Iepazīstināt skolēnus ar kultūras dažādību, jo skolēns pēc tam pats izvēlēsies, kas interesē un ko vēlas dziļāk izzināt. Kultūras pieprasījumu var mainīt caur izglītību.
Rekomendācijas dzīves kvalitātes diskursā
Nacionālais konteksts
- Ekspertu iesaiste praksē:
- Paaugstināt valsts jomas ekspertu prasmes un pieredzi, piedaloties reālās prakses pedagoģijas procesos.
- Veidot ciešu sadarbību starp ekspertiem un izglītības iestādēm.
- Atalgojuma un motivācijas sistēmas uzlabošana:
- Pārskatīt izglītības speciālistu un praktiķu atalgojumu, lai atspoguļotu viņu svarīgo lomu.
- Ieviest motivējošas vērtēšanas sistēmas, kas uzsver ieguldījumu un sasniegumus.
- Sociālie aspekti un ekonomika:
- Integrēt sociālos un ekonomiskos aspektus izglītības politikā.
- Veidot regulāras aktivitātes un ilgtermiņa stratēģijas, nevis tikai kampaņas.
- Nodrošināt, ka izglītība ir saskanīga ar valsts ekonomiskajām iespējām.
- Komunikācija ar sabiedrību un cīņa pret stereotipiem:
- Veicināt aktīvu un regulāru komunikāciju ar sabiedrību, lai veicinātu izpratni un cīnītos pret stereotipiem, it īpaši attiecībā uz izglītību un sociālo darbu.
- Sociālo darbinieku pozitīvā publicitāte:
- Paaugstināt sociālo darbinieku pozitīvo publicitāti, iesaistoties plašsaziņas līdzekļos un veicinot viņu nozīmīgo lomu sabiedrībā.
- Īstenot sociālā darbinieka profesijas atpazīstamību, veicināt cieņu pret profesiju.
- Speciālistu kapacitātes paaugstināšana un birokrātijas samazināšana:
- Novērst pārslodzi, kas var negatīvi ietekmēt viņu darbu un sniegumu.
- Izglītības sistēmas pielāgošana īpašajām vajadzībām:
- Pārskatīt un pielāgot izglītības sistēmu, lai atbilstu skolēnu ar īpašajām vajadzībām integrācijas procesam, ņemot vērā valsts ekonomiskās iespējas.
- Izglītības sistēmas pilnveide:
- Veicināt izglītības sistēmas pilnveidi, lai nodrošinātu kvalitatīvu izglītību, kas atbilst 21. gadsimta prasībām.
- Palielināt ieguldījumus izglītības kvalitātes uzlabošanai un attīstībai.
- Sabiedrības informēšana:
- Organizēt informatīvas kampaņas par izglītības nozīmi sabiedrībā, akcentējot tās daudzdimensionālo ietekmi.
- Veicināt pozitīvu attieksmi pret izglītību un stimulēt sabiedrības izpratni par sociālajiem ieguvumiem.
- Esošajā Izglītības un zinātnes ministrijas skolu izglītības kvalitātes vadības procesa nodrošināšanas modelī ir jāpapildina iztrūkstošie nozīmīgi izglītības vērtības veidojošie elementi, piemēram, skolēnu vecāku (vai ģimeņu) lomas identificēšana, bērnu sociālā/veselības atbalsta institūciju (bāriņtiesas, sociālā atbalsta dienesti, nepilngadīgo lietu komisijas, ģimenes ārsti u.c.) nozīme, skolēnu neformālās izglītības nodrošinātāju aktivitātes (piemēram, mūzikas skolas, sporta skolas, folkloras kopas, dziesmu un deju kolektīvi, u.c.), dažādas skolēnu brīvā laika pavadīšanas institūcijas (interešu klubi, NVO, neformālās sociālās kopas un tīkli, u.c.), kur reāli tiek testētas un veidotas skolnieku paliekošās nākotnes izglītības vērtības, paralēli formālajā izglītības sistēmā iegūtajām zināšanām, prasmēm un kompetencēm.
- Jānovērš sistēmiska nepilnība Latvijas izglītības sistēmā kurā, izmērot izglītības kvalitāti skolās, notiek pārmērīga koncentrācija tikai uz kvantitatīvi izmērāmiem “izglītības kvalitātes rādītājiem” (atzīmēm un vērtējumiem), kuri, atbilstoši mūsdienu sabiedrības sociālās struktūras un digitālās transformācijas laikmeta vajadzībām un iespējām ir jāpapildina ar atbilstošā veidā noformulētām un izmērītām plašāka spektra “izglītības vērtībām”, kuras iegūst skolēns noteiktā izglītības posmā gan formāli, gan neformāli.
Augstākās izglītības konteksts
- Teorijas un prakses integrācija:
- Izstrādāt un īstenot izglītības programmas, kurās teorētiskās zināšanas tiek apvienotas ar praktiskiem uzdevumiem un pieredzi no reālās dzīves situācijām, attīstot arī studējošo izpratni par teorijas un prakses sinerģiju.
- Piedāvāt studentiem iespējas piedalīties praksē, sadarbojoties ar dažādām sabiedrības grupām un cilvēkiem ar īpašām vajadzībām.
- Empātijas attīstība izglītības sistēmā:
- Ieviest empātijas attīstības programmas gan studentiem, gan citu jomu topošajiem speciālistiem.
- Nodrošināt, lai izglītības procesā tiktu uzsvērta cilvēciskās vērtības un emociju saskaņošana.
- Reāli integrēti praktiskie uzdevumi izglītības procesā:
- Nodrošināt, ka izglītības procesā notiek reāli integrēti praktiskie uzdevumi, īpaši saistīti ar sabiedrības dažādību un cilvēkiem ar īpašām vajadzībām.
- Veicināt sadarbību ar industrijas partneriem, lai studenti iegūtu praktisko pieredzi jau izglītības procesa laikā.
Sagatavošanas starpdisciplinaritāte speciālistiem:
- Veidot izglītības programmas, kas nodrošina sagatavošanu starpdisciplinārā līmenī, iekļaujot zināšanas par naudu, vērtībām un morāli.
- Veicināt sadarbību starp dažādām augstskolu fakultātēm un nozarēm, lai radītu holistisku sagatavošanu.
Pašvaldības un kopienas konteksts
- Mērķtiecīga sociālā atbalsta vajadzību izvērtēšana skolēniem:
- Veikt sistemātiskas un sistēmiskas vērtēšanas procedūras, lai identificētu skolēnus ar sociālajiem atbalsta vajadzībām.
- Izveidot skaidras vadlīnijas un kritērijus, lai precīzi noteiktu, kad skolēniem ir nepieciešams sociālais atbalsts.
- Risināt pārslodzes aspektu skolēniem un skolotājiem:
- Izvērtēt un optimizēt mācību procesus, lai samazinātu pārslodzi skolēniem un skolotājiem.
- Piedāvāt atbalsta programmas un resursus, lai palīdzētu skolotājiem efektīvāk vadīt mācību procesus.
- Ilgtspējības un kopienas veidošana:
- Ieguldīt resursus un centienus ilgtspējīgai izglītībai un kopienas attīstībai.
- Veidot sadarbību ar vietējām organizācijām, lai radītu kopīgas ilgtspējīgas iniciatīvas.
- Individualizēta pieeja atbalsta nepieciešamībai:
- Izveidot diferencētu pieeju, lai nodrošinātu individuāli pielāgotu atbalstu skolēniem un skolotājiem.
- Rūpīgi izvērtēt un piešķirt projektu finansējumu, ņemot vērā konkrētas vajadzības un iespējas.
- Speciālistu komanda un jauna pieeja sociālajam darbam:
- Izveidot speciālistu komandu, kas nodrošina plašu atbalstu skolēniem un skolotājiem.
- Papildināt sociālo darbinieku kompetences ar jaunām prasmēm un pieejas veidiem.
- Jauni komunikācijas kanāli un sadarbība ar specifiskajām grupām:
- Izveidot jaunus komunikācijas kanālus ar vecākiem, skolēniem un citām iesaistītajām pusēm.
- Aktīvi iesaistīties kopienas veidošanā un sadarbībā ar specifiskajām sociālajām grupām.
- Atbalsts jaunajiem speciālistiem:
- Nodrošināt apmācības un atbalstu jauniem speciālistiem, lai veicinātu viņu sekmīgu iekļaušanos izglītības sistēmā.
- Izveidot mentorēšanas programmās, kas palīdz jaunajiem speciālistiem iegūt nepieciešamās prasmes.
- Profesionālās attīstības programmas:
- Ieviest profesionālās attīstības programmas darbiniekiem, kas uzsver komunikācijas prasmes un cilvēcisko vērtību apzināšanu.
- Organizēt reģionālas apmācības par izglītības nozīmi klientu motivācijā un sadarbībā.
- Atbalsta Programmas ģimenēm:
- Izveidot atbalsta programmas, kas veicina ģimeņu līdzdalību izglītības procesā un stimulē vecāku interesi par bērnu izglītību.
- Vietējo resursu izmantošana:
- Izmantot pašvaldības resursus, lai veicinātu izglītību un attīstību vietējā sabiedrībā, īpaši piedāvājot programmas cilvēkiem ar zemāku izglītību.
Izglītības piekļuves uzlabošana:
- Strādāt pie izglītības pieejamības un uzlabot piekļuvi izglītības resursiem pašvaldības teritorijās, lai samazinātu izglītības nevienlīdzību
- Veicināt stabilu sadarbības tīklu izveidi starp skolām, pašvaldības institūcijām, medicīnas pakalpojumu iestādēm, sociālā darba un korekcijas institūcijām, lai, pakāpeniski attīstot rūpju bērnu un jauniešu individuālo izglītības vērtību izpratni un motivāciju, viņš/viņa būtu reāli spējīgs “izrauties” no sava neapmierinošā dzīves līmeņa, katrā gadījumā, kad skolēnam rodas tāda vēlēšanās.
- Bērnu un jauniešu sociālo problēmu identificēšanas gadījumos, sadarbībā ar valsts institūcijām un skolām, izveidot “zaļo koridoru” ar momentāni pieejamiem sociālā un medicīniskā atbalsta pakalpojumiem, jo šobrīd, pat uzzinot par konkrēta skolēna problēmām klasē vai ģimenē, tik un tā nav iespējams savlaicīgi saņemt atbalstu medicīnas/ sociālā atbalsta iestāžu nepietiekamās cilvēkresursu kapacitātes un budžeta finansējuma dēļ.
Individuālais konteksts
- Darbs pēc sirds vēlmes un sociālā darbinieka empātija:
- Izvēlēties darbu, kas sniedz personīgu apmierinātību un radīšanas prieku.
- Attīstīt un pielietot empātijas prasmes, lai saskaņotu darbu ar cilvēkiem un piedāvātu ieguldījumu sabiedrībā.
- Ģimenes izglītošana un ģimenes vērtību veidošana:
- Piedalīties ģimenes izglītošanā, jo ģimenes ir būtiska daļa no vides, kurā audzis.
- Noteikt skaidras robežas starp pedagogu kompetenci un ģimenes atbildību vērtību veidošanā.
- Pedagogu komunikācija ar vecākiem:
- Pievērst uzmanību pedagogu ieguldījumam.
- Saprast, ka vecāku statuss un ekonomiskā situācija ir svarīgs faktors komunikācijā ar skolu.
- Vecāku izglītošana un pozitīvā pieeja:
- Aktīvi iesaistīties pašizglītošanā, meklēt iespējas un resursus, lai uzlabotu ģimenes situāciju.
- Meklēt bērna pozitīvās īpašības un attīstīt tās, lai veicinātu viņa pašapziņu.
- Klases autoritātes un talantu attīstība:
- Mēģināt atrast un attīstīt savas stiprās puses un intereses, izcelt sevi klases vidē.
- Izpētīt un attīstīt individuālus talantus, iesaistoties dažādās aktivitātēs.
- Aktīvi piedalīties dažādās aktivitātēs un pasākumos, lai atklātu un attīstītu savus talantus.
- Izpētīt daudzveidīgas profesionālās iespējas, lai veiksmīgi izvēlētos savu nākotnes darba nozari.
- Piedāvāt motivācijas pasākumus, kas stimulē pašmotivāciju un pievērš uzmanību izglītības svarīgumam.
- Organizēt darbnīcas un lekcijas par izglītības ietekmi uz pašcieņu, emocionālo labklājību un karjeras attīstību.
- Domāšanas attīstība un pašizraušanās:
- Attīstīt kritisko un radošo domāšanu, lai spētu pārvarēt esošos līmeņus un sasniegtu jaunus sasniegumus.
- Izturēties pret sevi ar pašizraušanos un ieguldīt pūles, lai sasniegtu uzstādītos mērķus.
- Izveidot vienotu individuālās izglītības sasniegumu uzskaites un novērtēšanas sistēmu (piemēram, pašnovērtējuma veidā), kurā tiek novērtētas un uzkrāta informācija par izglītības procesa gaitā iegūtajām skolēna zināšanām, prasmēm un kompetencēm, gan formālās, gan neformālās izglītības procesā, jo tieši ārpus skolas izglītības aktivitātēm ir paliekošs raksturs visas dzīves garumā, piemēram, dziedāšana, dejošana, mūzikas instrumentu spēlēšana, sports, ģimenes tradīcijas, iekļaušanās noteiktā sociālajā grupā, spēja atturēties no kaitīgiem ieradumiem, u.c.
Rekomendācijas uzņēmējdarbības diskursā
Nacionālais konteksts
- Ir būtiski panākt, ka izglītību kā vērtību akceptē indivīds, sabiedrība un valsts kopumā. Tieši atbildīgajai ministrijai ir svarīgi panākt attieksmes un novērtējuma uzlabojumu, kopumā ceļot izglītības prestižu un status.
- Vienotas augstskolu komunikācijas platformas izveide valsts līmenī saziņai ar uzņēmējiem augstskolu piedāvājuma izplatīšanai
- Biznesa ideju komercializēšanas prakses popularizēšana un sadarbības veidošana ar uzņēmēju organizācijām Izglītības un zinātnes Ministrijas un pašvaldību līmenī, privātā kapitāla piesaiste komercializācijas projektu īstenošanai
- Augstskolu konsorciju izveidošana kopīgai studiju satura pilnveidošanai, jaunākās mācību metodikas apguvei un studiju procesa īstenošanai augstākas studiju kvalitātes nodrošināšanai
- Ilgtspējīgas uzņēmējdarbības veicināšanai ir jāpiešķir lielāka aktualitāte darbinieku darba vides izglītībai, tādējādi panākot augstāku vides apziņas līmeni sabiedrības vidū.
Pašvaldības un kopienas konteksts
- Uzņēmēju obligāta iesaiste studiju satura veidošanā, kopīgas izpratnes veidošanai un sadarbības koordinācijai.
- Jāpiešķir lielāka aktualitāte darba vides izglītībai, kā vienai no galvenajiem darbinieku vides labbūtības dimensijas veidojošajiem elementiem. Vides izglītība ir jāintegrē ikvienā izglītības saturā, tādējādi veicinot plašāku izpratni un apziņu sabiedrībā, neatkarīgi no uzņēmējdarbības veida.
Individuālais konteksts
- Cilvēkam ir obligāti jāiegūst zināšanas un prasmes, lai kļūtu par pilnvērtīgu sabiedrības locekli un palīdzētu radīt ekonomiskās vērtības savai kopienai un valstij.
- Katram indivīdam pašam jānonāk pie atziņas par izglītību kā vērtību, kas lielā mērā sekmē katra labklājību, profesionālo izaugsmi, sociālo statusu, lai kopā nodrošinātu sabiedrības labklājību, reģionu un valsts ekonomisko izaugsmi.